Par Aglonu stāsta ne vienu vien brīnumu. Piemēram, kāds zemnieks Kristaps Mateisāns no Spīku ciema pāri Cirīša ezeram bija vedis uz Aglonu bērnu kristīt. Airējoties pāri ezeram, sacēlusies liela auka un viļņi sākuši svaidīt laivu, un zemnieks, valdīdams to, nav pamanījis, kā bērns iekritis ezerā. Apjautis nelaimi, Kristaps sācis skaļā balsī piesaukt Aglonas Dievmāti. Un tajā pašā brīdī bērns atradies krasta tuvumā – krastmalā esošie cilvēki to dzīvu un veselu izvilkuši no ezera.
Latgales pilsētas Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākām svētvietām pasaulē, iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas rokoko stila rotājumiem. Aglona un tās sirds nenoliedzami ir Aglonas katoļu baznīca ir Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.
Par Latgales katolicisma centru Aglona sāka veidoties kopš 1700. gada, kad vietējo poļu muižnieku Šostovicku ģimene Evas Šostovickas īpašumu Aglonā (17 sādžas ar 90 mājām) nodeva dominikāņu ordeņa pārziņā – tā sakot “Dievam par godu un latviešiem par svētību”. Dominikāņu mūki te vispirms uzcēla koka klosteri un baznīcu, bet 1768. gadā stājās pie mūra dievnama būvdarbiem. Tā Aglona ieguva savu vareno divtorņu baziliku (celtni iesvētīja 1800. gadā), kura līdz pat šai dienai ik gadu 15. augustā pulcina tūkstošiem svētceļnieku no visas Austrumeiropas. Aglonā viņi ierodas, lai piedalītos Sv. Jaunavas Marijas uzņemšanai debesīs veltītajos grandiozajos dievkalpojumos un svinīgajās procesijās, kā arī redzētu t.s. “Aglonas Dievmāti” – baznīcas altārgleznu, kurai tiek piedēvētas brīnumdarītājas spējas.
Aglonas bazilika nenoliedzami ir vieta, kura tiek saistīta ar brīnumiem, katram pakalnam, katra ēkai tās tuvumā tiek piedēvets kāds nostāsts. Aglona ir arī nonākusi lietuviešu leģendās, jeb precīzāk leģendā par Lietuvas karali Mindaugas un viņa latgaļu sievu Martu. Kā vēsta leģenda, 1263.gadā ceļā uz Aglonu pie sievas radiem Mindaugu un divus viņa mazgadīgos dēlus nogalināja Lietuvas augstmaņi. Karalis turpat Aglonā arī apbedīts. Tam par labu liecina 17.gadsimta luterāņu mācītāja Rīvija hronikā minētais fakts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta marmora plāksne. Tiesa, līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, kas tulkojumā vēsta: “Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta…” Par godu Mindaugas ir arī izveidota statuja Aglonas bazilikas dārzā, kurā var redzēt Mindaugas kopā ar Martu un dēlu.
Atklāj Latviju 