“Ar Meļķītāru muldas akmeni saistās nostāsti. Senatnē Velns esot smēlis ūdeni no tuvējā ezeriņa, lējis to muldā un mazgājies. Tas turpinājies tik ilgi, kamēr ezeriņš bijis izsmelts. Velns aizgājis uz citurieni, pamezdams gan Muldas akmeni, gan Muldas purvu.Savukārt, jau cita teika stāsta, ka Velns gribējis maizi cept, tā- pēc izkalis akmenī sev muldu, bet, tikko nesis miltus iejavam, iedziedājies gailis – un viss darbs bijis vējā. Stāstīts arī, ka senos laikos Velns zem akmens parāvis tuvējo māju saimnieku, bet, kad palaidis vaļā, saimnieku neviens vairs nav pazinis – tik ilgs laiks bijis pagājis.”
Meļķītāru Muldakmens, saukts arī par Upurakmeni un velna akmeni, atrodas Aizkraukles pagastā. Aizkraukles Muldakmens ir lielākais ne tikai Aizkraukles novadā, bet arī Baltijā. Dižakmeņa augstums ir 2.8 m, garums – 4.9 m, platums – 3.7 m, apkārtmērs – 14.5 m, tilpums – 25 m3.
Tas ir daļēji noapaļots, konusveida formas rapakivi granīts. Pašā augšā tam ir muldveida iedobums, kas ir izveidojies dabīgā veidā. Tas ir lielākais šāda veida iekalums Latvijā- muldā saiet 80 l ūdens. Šādu akmenī uztvertu debesu ūdeni ļaudis visos laikos ir uzskatījuši par svētu un dziedniecisku pret dažādām kaitēm. . Lai piekļūtu pie muldas, granīta bluķim sānos iecirsti vairāki robi pakāpieniem. Senāk ļaudis ik gadus uz šī Muldakmens ziedojuši pirmā kūluma labību, arī vārpas, sviestu, pienu. Muldā bieži mesta nauda.
Arheoloģiskajos pētījumos 1973.g. atklāja, ka ap to ir daudz ogļu no seniem ugunskuriem un dedzis māla klājums. Izrakumi un tautas nostāsti liecina, ka Meļķitāru Muldakmens kā kulta vieta izmantots līdz pat 19.gs vidum. Uzskatījuši, ka ūdens, kurš sakrājies muldā, dziedina. Par ārstēšanos ļaudis metuši muldā sīkas monētiņas. Pie Muldas akmens senos laikos esot arī kristīti bērni un noturēti dievkalpojumi. Vēl 19. gs. 50. gados iedzīvotāji pie akmens un uz akmens atraduši ziedokļus – ogles, labības vārpas, sviestu. Jāņu vakarā pie tā nākuši līgot un kūruši uguni. Pat Baronese Anna fon Šulca izsolījusi kādas mājas tam, kas šo akmeni atgādās Aizkraukles muižā pie pils, taču nevienam tas nav bijis pa spēkam.