Ventas rumba ir ne vien Kuldīgas, bet arī visas Latvijas lepnums un to apvij virkne noslēpumainu teiku. Viena no tām vēsta:
“Velns bija apņēmies aizdambēt Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu. Tā nu Nelabais pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus upei, kur pulka akmeņu, un paņēmis brangu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, bet no lielā trokšņa Kuldīgas latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas un redz – Ventas upe jau pa pusei aizdambēta. Nopratis, ka Velns pie vainas un domājis, kā nu rīkoties? Aizskrējis uz vistu kūti, uzklapējis pa savu kažoku un iedziedājies kā gailis. Tā nu gailis atmodies un domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, tāpēc dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja izcēlusies Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu akmeņi tikām gulējuši, gulējuši, kamēr pārvērtušies par kaļķiem.”
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā (249m.), kas atrodas uz upes Ventas, Kuldīgā. Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100 — 110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m, augstums – 1,6 — 2,2 m. Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.
Mūsdienās Ventas rumba ir populāra apskates vieta, ne tikai paša ūdens krituma dēļ, bet gan arī lidojošo zivju dēļ.
To izmantoja arī savā labā Kurzemes hercogs Jēkabs. Pirms aptuveni 300 gadiem Kurzemes hercogs Jēkabs uz rumbas uzstādītos grozos iedomājās ķert zivis, kas nārsta laikā peldēja pret straumi un leca pāri rumbai. Šo aizraujošo skatu, kā nārstojošas zivis cenšas uzveikt rumbu un pārlekt tai pāri, joprojām var vērot katru pavasari un rudeni.
Atklāj Latviju 